Ar ko atšķiras psiholoģijas zinātne no ikdienas psiholoģijas?


Nevar noliegt, ka starp mums ir pat izcili ikdienas psihologi rakstnieki, kas spēj uzrakstīt romānus, kurus lasot, lasītājs burtiski iejūtas varoņu lomā un izdzīvo grāmatā aprakstīto. Ārsti, kas ārstē ar vārdu, mācītāji, kas palīdz rast ticību dzīvei, manipulatori, kas visu mūžu pamanās dzīvot uz citu rēķina, utt.
 

Apbrīnojot šīs lieliskās zināšanas un prasmes, tomēr jāteic, ka tās ir ierobežotas, jo saistās tikai un vienīgi ar katra cilvēka personisko pieredzi. Šādas ierobežotības nav zinātniskajai psiholoģijai. 

1. Sadzīviskās psiholoģijas zināšanas ir konkrētas, piemērotas konkrētām situācijām, konkrētiem cilvēkiem.
Piemēram, bērns ļoti labi jūt, kā izturēties pret māmiņu, tēti un kā  pret vecmāmiņu, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Bet  diez vai viņš zinās, kā izturēties pret svešu vecmāmiņu. Tāpat lieliskam oficiantam, sākot strādāt par pārdevēju, var būt grūtības saskarsmē ar klientiem, jo šī pieredze atšķirsies no iepriekšējās.

Zinātniskā psiholoģija balstās uz vispārinājumiem  kas parasti mēdz būt, ja ir noteikti nosacījumi. Piemēram, kā gan oficiants, uzsākot darbu veikalā, var zināt, ka atšķirībā no restorāna, kur klients, jau apsēžoties pie galda, ir pieņēmis lēmumu par šā pakalpojuma izmantošanu, veikala apmeklētāji ne vienmēr ir gatavi pirkumam – tātad pret viņiem ir jāizturas citādi. Zinātniskā psiholoģija to ir izpētījusi.

2. Sadzīviskās zināšanas psiholoģijā balstās uz intuīciju.
Tās tiek iegūtas pieredzes un pārdzīvojumu veidā. Piemēram, ir apdrošināšanas aģenti, kuri saka, ka jūt, ar kuru klientu ir vērts tērēt laiku, ar kuru  nē. Šīs zināšanas ir grūti izskaidrot un nodot pārējiem.

Zinātniskajā psiholoģijā zināšanas ir racionālas  izskaidrojamas. Piemēram, ir izpētīts, ja cilvēks sēž, sakrustojis rokas un kājas, pastāvīgi skatās pulkstenī utt., viņš nav noskaņots pozitīvi pret apspriežamo jautājumu. Zinot to, var netērēt laiku pārliecināšanai.

3. Sadzīviskās zināšanas ir grūti, pat neiespējami nodot citam.
Tā kā šīs zināšanas balstītas uz paša individuālo pieredzi un intuīciju  kā lai tās izskaidro citiem? Tās lielākoties tiek izmantotas intuitīvi, mēs intuitīvi nojaušam, kā izturēties pret konkrēto ierēdni, lai tas uzrakstītu uzziņu, bet izstāstīt otram, kā tas jādara, ir grūti. Faktiski  katram pašam viss jāmācās no jauna pēc savas pieredzes. Piemēram, vai māte, kas nodzīvojusi laimīgā laulībā 25 gadus, var šo pieredzi pilnībā nodot meitai? Meitai šīs zināšanas jāatklāj no jauna.

Citādi tas ir zinātniskajā psiholoģijā  tur pieredze un zināšanas par vispārējām likumsakarībām tiek apkopotas jau vairākus gadu simtus, jaunajiem zinātniekiem tās no jauna nav jāatklāj.

Tātad būtiskākā atšķirība starp psiholoģiskajām zināšanām, ko izmantojam ikdienā, un zinātnisko psiholoģiju ir cilvēka ikdienas pieredzes ierobežotībā un šo zināšanu konkrētībā. Protams, ievērojot, ka katrs no mums satiekas ar relatīvi līdzīgiem cilvēkiem un situācijām, šīs zināšanas ir pietiekamas, lai justos kā labs “ikdienas psihologs”, taču tās neļauj apgalvot, ka es pazīstu cilvēku psiholoģiju, es zinu psiholoģiju vai  es esmu psihologs”.

Rate this post