Sibīrijas mēris – bioloģisks ierocis


Liesas sērga, Sibīrijas mēris jeb antrakss, ir akūta infekcijas slimība, kuru izraisa sporu veidojoša baktērija Bacillus anthracis. Ar liesas sērgu parasti slimo dzīvnieki (liellopi, aitas, kazas, kamieļi un citi zālēdāji), taču no slimajiem dzīvniekiem vai to audiem var inficēties arī cilvēks.

Taču liesas sērgas dabiskais infekcijas izplatības process (slimais dzīvnieks – cilvēks) ne Latvijā, ne pasaulē šobrīd īpašu interesi neizraisa. Liesas sērgas galvenā bīstamība ir tās potenciālā izmantošanā par bakterioloģisku ieroci. 

Militāristi nesnauž

Sibīrijas mēra pētījumi militāriem nolūkiem sākās vairāk nekā pirms 80 gadiem. Tiek uzskatīts, ka šobrīd apmēram 17 valstīm ir šis bioloģiskais ierocis. Piemēram, Japānā terorista Auma Šinrikio (Aum Shinrikyo) grupa 1995. gadā Tokijā, metro stacijā, ar aerosolu izsmidzināja Sibīrijas mēra un botulisma sporas vismaz astoņas reizes, taču dīvainā kārtā slimība neizraisījās. 
1979. gadā militārajā objektā Sverdlovskā notika Sibīrijas mēra sporu noplūde. Bija 79 saslimšanas gadījumi, no kuriem 68 beidzās ar nāvi. 
Liesas sērgai ir ādas, respiratorā un zarnu forma.

Veido sporas un dzīvo ilgi

Baktērijām nokļūstot nelabvēlīgos apstākļos  augsnē, veidojas sporas, kur tās var saglabāties gadu desmitiem. 
Slimības simptomi ir atšķirīgi, un to izpausme atkarīga no tā, kādā veidā notikusi inficēšanās. Simptomi parasti parādās nedēļas laikā pēc inficēšanās.

Visbiežākā ir ādas forma, un ar to slimo 95 procentos gadījumu. Parasti baktērija iekļūst caur bojātu ādu, noberzumu, nobrāzumu u. tml. Pirmās pazīmes ir niezoša pumpa, kas atgādina kukaiņa kodumu, pēc pāris dienām parādās pūslītis, kas izveidojas par nesāpīgu čūliņu, kuras centrā ir melni nekrotiski audi (no šā simptoma slimības ierosinātājs guvis nosaukumu, grieķu valodā anthrax ogles). Ja neārstē, nāve iestājas 20 procentos gadījumu, taču, lietojot antibiotikas, letāls iznākums ir reti.

Zarnu forma sākas, ja bacilis iekļūst gremošanas traktā. Pirmās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, drudzis, sāpes vēderā, vēlāk vemšana ar asinīm un stipra caureja. Zarnu forma 25-60 procentos gadījumu beidzas letāli. 

Respiratorā forma

Tieši šo slimības formu izmanto bioteroristi. Sporas iekļūst organismā caur elpošanas ceļiem. Pirmie simptomi atgādina saaukstēšanos, kas pāriet elpošanas nepietiekamībā un parasti šī forma ir nāvējoša. Atdzīvojušās sporas izdala toksīnus. Mirušajiem sekcijā konstatē hemorāģisku krūškurvja limfmezglu iekaisumu un hemorāģisku videnes (videnē atrodas arī sirds), iekaisumu.
Cilvēkam no cilvēka ar liesas sērgu praktiski nav iespējams inficēties diemžēl
Pret liesas sērgu ir vakcīna, ar kuru vakcinē noteiktu kontingentu, piemēram, karavīrus. 

Kāpēc liesas sērga ir bīstama?

Slimības izraisītājas sporas ir labākais bioloģiskais ierocis, jo:

  • antrakss gandrīz vienmēr izraisa NĀVI, ja to neārstē agrīni; 
  • sporas var ražot lielos daudzumos, izmantojot elementāras zināšanas bioloģijā;
  • sporas var glabāt gadu desmitiem, un tās nezaudē patogēnās īpašības;
  • sporas var viegli izplatīt pa gaisu, izmantojot raķetes, artilēriju un aviobumbas, smidzinātājus un, kā tagad atklājies, pat pastu;
  • antraksu ir grūti konstatēt; sporu mākonis nav redzams, tas ir bezkrāsains, bez smakas, garšas un tāpēc pēc izsmidzināšanas nav pamanāms. Nav efektīvu ārstēšanas līdzekļu nevakcinētiem antraksa upuriem. 
  • Antibiotikas likvidē infekciju tikai tad, ja lietotas pirms simptomu parādīšanās parasti pirmajās 24-48 stundās pēc inficēšanās.
  • Ja parādījušies simptomi, mirstība ir augsta, par spīti visenerģiskākajiem modernās medicīnas pūliņiem. 
  • Neaizsargātiem cilvēkiem (nav vakcinēti, bez pretmēra tērpa) 99 procentos gadījumu antrakss ir nāvējošs.

Sīkāku informāciju par Sibīrijas mēri varat meklēt internetā.

Rate this post