Vai pēc testu rezultātiem var prognozēt uzvedību?


Dažādi testi pieejami gan žurnālos, kur tie sola noteikt, vai esat sabiedrisks un vai gūsit panākumus, gan nopietnās psiholoģijas mācību grāmatās. Daļa testu ir pieejami galvenokārt speciālistiem, turklāt maksā labu naudu. Tos izmanto gan personāla atlasē, lai noteiktu kandidāta piemērotību vakantajai vietai, gan skolās, lai diagnosticētu bērnu spējas, gatavību skolai utt. Gan parasto cilvēku, gan speciālistu ticība testu rezultātiem dažkārt ir milzīga, bet vai tā ir arī pamatota?

Ticību testu visvarenībai pamatīgi iedragā izcilie amerikāņu psihologi L. Ross un R. Nisbets. Pārskatot pētījumus sociālajā psiholoģijā, viņi nonāk pie secinājuma, ka prognozes, kas izdarītas, balstoties uz testu rezultātiem, ir tikpat drošas (nedrošas) kā laika prognoze nākamajai dienai, kas veikta, balstoties uz zināšanām par to, kāds laiks ir šodien.

Pieņemsim, ka ar testa palīdzību tiek noskaidrots, vai kāda sieviete ir izpalīdzīga, žēlsirdīga utt. Kā jūs domājat, vai, ņemot vērā rezultātus, pavisam droši varam teikt, ka viņa noteikti palīdzēs cilvēkam, kurš lūdz palīdzību? Pirmā atbilde ir: Jā, protams.” Bet vai arī tādā gadījumā, ja šis cilvēks lūgs palīdzību tumšā naktī, uz meža ceļa un viņa automašīnā būs viena pati? Vai viņa palīdzēs piedzērušam, agresīvam vīrietim, kas nokritis ielas malā? Un, ja viņa steidzas uz pēdējo vilcienu un apkārt ir daudz cilvēku?

Tāpat varam konstatēt, ka bērnam ir dotības uz svešvalodām, bet, ja viņam nebūs iespējas vai vēlmes tās apgūt, šis talants neizpaudīsies. Mēs nevaram ar pilnīgu pārliecību prognozēt, ka šis bērns noteikti gūs panākumus svešvalodās. Līdzīgi arī personāla atlasē – protams, ar testa palīdzību var konstatēt, ka kādam kandidātam piemīt izteiktas komunikatīvās spējas, bet tā nav garantija, ka viņš tās izmantos darbā. Piemēram, var izrādīties, ka viņam ir viegli komunicēties ar kolēģiem, taču sadarbība ar vadību ir apgrūtināta.

Tas nenozīmē, ka testi nekur neder, bet pirms spriežam par kādu cilvēku un izvirzām prognozes par viņa iespējamo uzvedību nākotnē, der atcerēties, ka testi var konstatēt pašreizējo situāciju, atsevišķas iezīmes, bet uzvedību ietekmē daudzi situatīvie faktori. Faktiski cilvēka uzvedība veidojas personisko faktoru un situācijas mijiedarbē. Turklāt katrs no mums šos faktorus uztver un tulko citādāk un no šīs subjektīvās uztveres tad arī ir atkarīga konkrētā cilvēka konkrētā uzvedība konkrētā situācijā.

Rate this post